Injicējamo narkotiku lietotāju līdzbiedru iesaistīšana kaitējuma mazināšanas programmās

(ievietots 29/09/2009)

 

Pēdējā gada laikā kaitējuma mazināšanas programmas Latvijā ir piesaistījušas arvien jaunus klientus, kas liecina gan par programmu lietderību, gan atkarības problēmas aktualitāti. Tā, piemēram, biedrība DIA+LOGS Rīgā ir palielinājusi mēnesī izsniegto šļirču apjomu no 7840 šļircēm 2009.gada janvārī līdz 23189 šļircēm 2009.gada jūlijā, kā arī piesaistījusi programmai 1152 jaunus klientus. Veiksmīgi ir darbojies arī Liepājas Narkoatkarības pārvarēšanas palīdzības punkts, kur samainīto šļirču skaits pieaudzis no apmēram 100 šļircēm mēnesī 2008.gada nogalē līdz vidēji 1419 šļircēm mēnesī 2009.gada vasarā. Jāatzīmē, ka Liepājā šo lielo izdalīto šļirču pieaugumu galvenokārt noteica ielu darbinieku piesaiste programmai.

Līdzšinējā kaitējuma mazināšanas programmu pieredze liecina, ka to efektivitāti galvenokārt nosaka programmu kvalitāte un aptvērums. Aptvēruma jeb aptveres mērīšanai izmanto divus indikatorus: 1) injicējamo narkotiku lietotāju (INL), kuriem ir regulārs kontakts ar adatu un šļirču programmām, īpatsvars no kopējā INL skaita; un 2) šļirču skaits, kas izsniegts vienam lietotājam pēdējā gada laikā. Savukārt kvalitāti nosaka, aprēķinot apmācīto, informēto un atbalstu saņēmušo INL īpatsvaru no kopējā sasniegtā INL skaita. Lai gan kaitējuma mazināšanas programmām Latvijā ar UNODC atbalstu ir izdevies piesaistīt jaunus klientus un paaugstināt izdalīto šļirču skaitu, rezultātus vēl ir iespējams būtiski uzlabot. Saskaņā ar PVO/UNODC/UNAIDS rekomendācijām viduvējs aptvērums ir 20 - 60%, bet augsts - vairāk nekā 60%. Latvijā adatu un šļirču programmās šobrīd ir iesaistīti tikai aptuveni 7% no visiem INL. Gada laikā vidējais vienam INL izdalīto šļirču skaits ir 19, turpretim PVO/UNODC/UNAIDS ieteiktais skaits ir no 100 - 200 šļircēm vienam INL gadā. [1]

Bez programmu kvalitātes un aptvēruma noteikšanas svarīgi ir analizēt arī kaitējuma mazināšanas programmu ietekmi uz HIV izplatības mazināšanos INL vidū, kā arī apzināt uzvedības izmaiņas INL vidū, piemēram, cik lielā mērā ir palielinājies INL skaits, kuri lieto sterilus injicēšanas piederumus. Diemžēl Latvijā pēdējos gados HIV izplatība INL vidū saglabājas nemainīgi augsta - aptuveni 22%. Nesen veiktais pētījums [2] liecina, ka Rīgā 45,2% no aptaujātajiem INL pēdējo 6 mēnešu laikā ir lietojuši kopējas šļirces.

Lai meklētu jaunus risinājumus adatu un šļirču programmu efektivitātes uzlabošanā un iepazītos ar citu valstu pieredzi, UNODC Baltijas valstu biroja pārstāvji Vilnis Meiers un Loreta Stoniene, kā arī Liepājas Narkoatkarības pārvarēšanas palīdzības punkta vadītāja Madara Lapsa un Viļņas NVO "Asociācija Demetra" vadītāja Svetlana Kulšis no 2009.gada 20.-23.jūlijam, apmeklēja Ukrainu, kur Kijevā tikās ar Starptautiskās HIV/AIDS Alianses Ukrainā darbiniekiem.

Šīs vizītes mērķis bija iepazīties ar Injicējamo narkotiku lietotāju līdzbiedru iesaistes modeli (angliski - Peer Driven Intervention), kas ir vērsts uz jaunu klientu piesaisti kaitējuma mazināšanas programmām, kā arī INL apmācīšanu par drošāku narkotiku lietošanu, drošu seksu un citiem HIV profilakses jautājumiem.

Šo modeli Ukrainas kolēģi ir ieviesuši vairākās Ukrainas pilsētās, un laika periodā no 2008.gada novembra līdz 2009.gada aprīlim kaitējuma mazināšanas programmām Ukrainā ir piesaistīti 13720 jauni injicējamo narkotiku lietotāji.

Modeļa priekšrocība, salīdzinot ar tradicionālajām informācijas sniegšanas pieejām, ir pašu INL izmantošana, lai apmācītu savus līdzbiedrus. Proti, INL apmāca viens otru HIV profilakses jautājumos, saņemot par to atlīdzību dažādu bonusu veidā.

Ukraiņu veiksmīgā pieredze un Injicējamo narkotiku lietotāju līdzbiedru iesaistes modeļa ieviešanas salīdzinoši zemās izmaksas pārliecināja UNODC biroju atbalstīt līdzīga modeļa ieviešanu arī Latvijā un Lietuvā. Līdz ar to UNODC birojs 2009.gada novembrī plāno rīkot mācību semināru par šī modeļa pamatprincipiem, pēc kura sekmīgas beigšanas vairākas kaitējuma mazināšanas programmas varēs saņemt finansiālu atbalstu modeļa ieviešanai savās pašvaldībās.


[1] WHO, UNODC, UNIADS Technical Guide for countries to set targets for universal access to HIV prevention, treatment and care for injecting drug users

[2] Prevalence of HIV and other infections and risk behaviour among injecting drug users in Latvia, Lithuania and Estonia in 2007. Study report. 2009. EC Project Expanding Network for Comprehensive and Coordinated Action on HIV/AIDS Prevention among IDUs and Bridging Population

Atpakaļ uz ziņu sadaļu