Seminārs "HIV profilakse injicējamo narkotiku lietotāju vidē Latvijā: pieredze un izaicinājumi krīzes apstākļos"

(ievietots 01/06/2009)

 

2009.gada 21.aprīlī notika UNODC organizētais seminārs "HIV profilakse injicējamo narkotiku lietotāju vidē Latvijā: pieredze un izaicinājumi krīzes apstākļos". Semināra mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar UNODC projekta "HIV/AIDS profilakse un aprūpe injicējošo narkotiku lietotāju vidū un ieslodzījuma vietās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā" ietvaros 2007- 2008.gadā atbalstīto grantu projektu sasniegtajiem rezultātiem un kaitējuma mazināšanas programmu darbību Latvijā, kā arī uzzināt pašvaldību praksi HIV profilakses programmu ieviešanā un apmainīties ar savu pieredzi veiksmīgai aktivitāšu ieviešanai.

Seminārā piedalījās dažādu Latvijas pašvaldību HIV profilakses programmu koordinatori, HIV profilakses punktu vadītāji, Veselības ministrijas, Sabiedrības veselības aģentūras, kā arī  nevalstiskā sektora pārstāvji. Semināru atklāja UNODC Reģionālā projekta koordinatore Signe Rotberga , kas iepazīstināja ar PVO un UNODC izdoto "Ceļvedi adatu un šļirču programmu uzsākšanai un vadīšanai", kas satur daudz praktisku ieteikumu kaitējuma mazināšanas programmu organizēšanai.

UNODC nacionālā koordinatore Evija Dompalma savā prezentācijā sniedza klātesošajiem ieskatu par UNODC grantu shēmas mērķiem un uzdevumiem, tika veikta iesniegto projekta pieteikumu analīze un izdarīts secinājums par to, ka kopumā UNODC grantu shēma ir veicinājusi HIV profilakses un aprūpes pakalpojumu attīstību INL vidū. Lai uzlabotu turpmāk iesniedzamo projektu kvalitāti, tika ieteikts veikt rūpīgāku esošās situācijas analīzi, pamatot izvēlēto aktivitāšu nepieciešamību un vairāk uzmanības pievērst projektu ilgtspējai. Tika norādīts, ka saskaņā ar UNODC projekta starpposma novērtēšanas ieteikumiem, grantu shēmas turpmākās prioritātes būs HIV profilakse un izglītība ieslodzījuma vietās, farmakoterapijas pieejamības paaugstināšana un ielu darba paplašināšana.

Kā nākamā seminārā uzstājās SVA AIDS un STI centra vadītāja vietniece Inga Upmace, kas savā prezentācijā sniedza pārskatu par kaitējuma mazināšanas programmu darbību Latvijā, pēdējo 2 gadu tendencēm un nākotnes vīzijām. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar jaunākajiem statistikas datiem Baltijas valstīs un tika izteikts gandarījums par to, ka neskatoties uz ekonomisko krīzi, pēdējā laikā ir palielinājies jaunatvērto HIV profilakses punktu skaits, kas lielā mērā ir bijis iespējams pateicoties UNODC projekta finansiālajam atbalstam.

Pēc kafijas pauzes notika paneļdiskusija "Pašvaldību un ārstniecības iestāžu pieredze HIV profilakses programmu ieviešanā: grūtības, izaicinājumi un nākotnes plāni", kuru vadīja UNODC HIV eksperts Latvijā Vilnis Meiers, un kurā tika aicināti izteikties Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras pārstāve Gunta Kirvelaite, Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Linda Lagūna, Daugavpils domes Sociālā dienesta vadītāja Benita Siliņa un Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes vadītājas vietniece Ruanete Meža. Gunta Kirvelaite dalījās pieredzē par  šļirču apmaiņas organizēšanu Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrā, kas ir Latvijas situācijā unikāla pieredze, jo paralēli pamata pakalpojumiem tiek integrēta arī kaitējuma mazināšanas programma medicīniskās iestādes klientiem, no kuriem daļa ir injicējošo narkotiku lietotāji. Visi paneļdiskusijas dalībnieki atzina šā brīža nestabilās politiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi uz HIV profilakses programmu tālāku attīstību un tika secināts, ka šobrīd galvenais uzdevums ir saglabāt programmas esošajā apjomā. Diskusijā tika skarts arī jautājums par kaitējuma mazināšanas programmu realizētājiem, jo dažas no tām realizē pašvaldību sociālais dienests, dažas - NVO, bet Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrā - medicīnas iestādes darbinieki. Tika secināts, ka NVO savā darbībā ir elastīgākas un atvērtākas pārmaiņām, savukārt pašvaldību struktūrvienības ir prognozējamākas un stabilākas attiecībā uz finansējuma saņemšanu. Paneļdiskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka ļoti daudz ko izšķir cilvēki, kas strādā konkrētajā vietā un viņu attieksme pret savu darbu.

UNODC HIV eksperts Latvijā Vilnis Meiers savā prezentācijā "Latvijas HIV profilakses programmu labās prakses piemēri" iepazīstināja klātesošos ar labo praksi, ko īstenojuši tie Latvijas HIV profilakses punkti, kas ir saņēmuši UNODC grantu finansējumu. Kā pēdējā laikā vispopulārākā un arī viena no efektīvākajām labajām praksēm tika atzīmēta bonusu sistēmas ieviešana vairākos punktos, lai stimulētu ielu darbiniekus palielināt klientu aptvērumu un samainīto šļirču skaitu. Īpaši tika izcelti Liepājas profilakses punkta panākumi šļirču apmaiņā, jo piesaistot ielu darbiniekus un atalgojot viņus pēc bonusu sistēmas ir panākts 27-kārtīgs izdalīto šļirču pieaugums: no 100 šļircēm mēnesī projekta sākumā līdz 2771 šļircei 2009.gada martā. Jūrmalā ir atklāts jauns profilakses punkts, kas jau pirmajā darbības mēnesī ir piesaistījis 27 jaunus klientus, iespējams tādēļ, ka ielu darbā ir iesaistīti paši narkotiku lietotāji. Rīgā NVO DIA+LOGS ir uzsākusi darbu ar komercseksa darbiniekiem un mobilās vienības darbu, kā rezultātā ievērojami ir palielinājies apmainīto šļirču skaits. Cēsīs UNODC granta rezultātā, sadarbojoties ar pašvaldību un SVA, 2008.g. ir izveidots jauns profilakses punkts. Lai piesaistītu vairāk klientu, ir uzsākta sadarbība ar Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādi un dienas centru jauniešiem. Arī citās pašvaldībās UNODC grantu finansējuma rezultātā ir izremontētas telpas, pieņemti darbā ielu darbinieki, un ieviestas dažādas citas novitātes.

Paneļdiskusiju "Ielu darba attīstība, klientu piesaistes kampaņas: iespējas un izaicinājumi" vadīja Vilnis Meiers un tajā tika aicināti izteikties NVO DIA+LOGS valdes priekšsēdētāja Ruta Kaupe, Latvijas Samariešu apvienības projekta koordinatore Ilze Vāciete, Liepājas profilakses punkta vadītāja Madara Lapsa un Kuldīgas profilakses punkta vadītāja Naira Šķone. Diskusijas dalībnieki visi kā viens uzsvēra ielu darba lielo nozīmi profilakses punktu attīstībā, jaunu klientu piesaistē un šļirču apmaiņas palielināšanā. Tika izdarīts secinājums, ka bez ielu darbiniekiem faktiski jebkura HIV profilakses programma ir darboties nespējīga, protams, ir atsevišķi izņēmumi, tomēr lielākos panākumus ir sasniegušas tieši tās programmas, kurās ir piesaistīti ielu darbinieki. Paneļdiskusijas dalībnieki atzina arī pašu narkotiku lietotāju iesaistīšanas nozīmīgumu programmu īstenošanā. Tika izteiktas bažas, vai pēc UNODC grantu programmas beigām atsevišķās pašvaldībās uzsāktā darba apjoms nesamazināsies. Semināra dalībnieki kopīgi apsprieda iespējamos risinājumus, lai no šādām situācijām izvairītos. Tika diskutēts, kā turpināt atsevišķos projektos iesākto bonusu sistēmu, kur rast tai līdzekļus un kā to realizēt pašvaldības iestādēm, lai sasniegtie labie rezultāti pēc UNODC grantu beigām nepazeminātos iepriekšējā līmenī. Semināra dalībnieki arī dalījās pieredzē par sadarbību ar policiju un atzīmēja  nepieciešamību turpināt policijas informēšanu par kaitējuma programmu aktualitātēm un nozīmi HIV izplatības ierobežošanā.

Semināra noslēgumā vairāki semināra dalībnieki izteica pateicību semināra organizētājiem par šādu semināra realizēšanas formātu, kas ļauj tā dalībniekiem apmainīties ar praktiskajā darbā uzkrāto pieredzi un iegūt dažādas jaunas un noderīgas idejas turpmākajam darbam.

UNODC projekta reģionālā koordinatore Signe Rotberga projekta grantu shēmas ieviesējiem pasniedza atzinības plāksnītes ar UNODC pateicību par sekmīgo sadarbību.

 

Prezentācijas:

 

Atpakaļ uz ziņu sadaļu