UNODC reģionālā konference "Kaitējuma mazināšana Baltijas valstīs - nākotnes perspektīvas"

(ievietots 09/11/2010)

 

2010.gada 25. un 26.oktobrī Rīgā norisinājās UNODC organizētā reģionālā konference "Kaitējuma mazināšana Baltijas valstīs - nākotnes perspektīvas". Konferences mērķis bija pārrunāt pašreizējo situāciju un nākotnes perspektīvas pakalpojumu sniedzējiem kaitējuma mazināšanas jomā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Konferenci apmeklēja ne tikai kaitējuma mazināšanas programmu darbinieki, bet arī ārsti, politikas veidotāji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji u.c.

Pirmā konferences daļa tika veltīta līdzbiedru iesaistes modeļa izmantošanas iespējām, lai apmācītu narkotiku lietotājus par HIV un veiktu HIV profilakses pasākumus. Oksana Matijaš no Starptautiskās HIV/AIDS alianses Ukrainā klātesošos iepazīstināja ar līdzbiedru iesaistes modeļa mērķiem un metodoloģiju, kā arī stāstīja par ukraiņu pieredzi šī modeļa ieviešanā. Līdzbiedru iesaistes modelis ir "ķēdes nosūtījumu" ("chain - referral") sistēma, kura izveidota, lai piekļūtu un apmācītu par HIV un citu slimību profilaksi pēc iespējas lielāku narkotiku lietotāju skaitu. Izmantojot speciālus kuponus un pastāvošos narkotiku lietotāju tīklus, ar līdzbiedru iesaistes modeļa palīdzību iespējams piekļūt grūti aizsniedzamām narkotiku lietotāju grupām. Pretēji vispārzināmajai pieejai, kad HIV profilaksi veic kaitējuma mazināšanas programmu personāls, līdzbiedru iesaistes modelī galvenā loma ir atvēlēta pašiem narkotiku lietotājiem. Narkotiku lietotāji šī modeļa ietvaros saņem atlīdzību par savu biedru apmācīšanu un piesaisti zemā sliekšņa centriem, kuros narkotiku lietotājiem tiek lūgts aizpildīt riska novērtēšanas anketu, piedāvāts veikt HIV testu un saņemt informāciju par citiem pakalpojumiem.

Pēc Oksanas Matijaš prezentācijas UNODC projekta koordinatores Evija Dompalma un Loreta Stoniene konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijā un Lietuvā īstenotā līdzbiedru iesaistes modeļa laikā iegūto datu analīzi. Abās valstīs līdzbiedru iesaistes modelis tika īstenots 6 mēnešus. Šajā laikā ar modeļa palīdzību tika sasniegti 1194 narkotiku lietotāji Latvijā un 367 - Lietuvā. Jauno klientu skaits projektā iesaistītajās kaitējuma mazināšanas programmās palielinājās 3 reizes salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada. Projekta rezultāti liecina, ka narkotiku lietotāji ir efektīvs līdzeklis izglītojošas informācijas nodošanā saviem biedriem. Riska novērtēšanas anketu datu analīze norādīja, ka aptuveni puse no injicējamo narkotiku lietotājiem pēdējā mēneša laikā ir mainījušies (ņēmuši vai devuši citiem) ar injicēšanas piederumiem, un lielākā daļa narkotiku lietotāji nelieto prezervatīvus seksuālu kontaktu laikā. Anketu datu analīze liecina arī par ļoti zemu pēdējā gada laikā veikto HIV testu skaitu.

Dienas otrā puse tika veltīta esošās situācijas analīzei un Baltijas valstu kaitējuma mazināšanas programmu nākotnes izaicinājumiem. Aļona Kurbatova no Igaunijas Nacionālā Veselības attīstības institūta informēja, ka kaitējuma mazināšanas programmas jau aptver 52% no aprēķinātā kopējā injicējamo narkotiku lietotāju (INL) skaita. 48% INL Tallinā un 65% INL Kohtla-Jarvē atzīmējuši, ka kaitējuma mazināšanas programmas ir galvenais tīru adatu un šļirču ieguves avots. Šajās pilsētās veiktā aptauja rāda, ka lielākā daļa no narkotiku lietotājiem pēdējā mēneša laikā nav mainījušies ar iepriekš lietotiem injicēšanas piederumiem: 65% Tallinā un 79% Kohtla-Jarvē. Viens no nākotnes izaicinājumiem ir iekļaut kaitējuma mazināšanas pakalpojuma sniedzējus profesiju klasifikatorā, kā arī izstrādāt pakalpojuma standartu un apmācību programmu. Nākotnē plānots arī paplašināt pakalpojumu loku, iekļaujot izmeklējumus uz tuberkulozi, plašāku HIV eksprestestu lietošanu un ginekologa pakalpojumus. Šobrīd Igaunijā norit sagatavošanās darbi, lai uzsāktu pilotprojektu par nalaksona pielietošanu pārdozēšanas profilaksei. Inga Upmace no Latvijas Infektoloģijas centra informēja, ka kaitējuma mazināšanas programmu aptvere palielinājusies no 7% no kopējā aprēķinātā INL skaita 2006.gadā līdz 27% 2009.gadā. Viņa uzsvēra, ka palielinās cilvēku skaits, kuri HIV infekciju ieguvuši heteroseksuālu kontaktu ceļā. Līdz ar to pastiprināta uzmanība jāpievērš injicējamo narkotiku lietotāju partneriem. Rimantas Šagždavičus no Lietuvas Narkotiku kontroles departamenta konferences dalībniekus iepazīstināja ar indikatoriem, kurus Lietuvā izmanto, lai novērtētu kaitējuma mazināšanas programmu darba rezultātus, kā arī deva īsu ieskatu nesen veiktajā aptaujā par INL riska uzvedību.

Signe Rotberga, UNODC Reģionālā projekta koordinatore Baltijas valstīs, analizēja pašreizējo Latvijas un Lietuvas kaitējuma mazināšanas programmu darbu, izmantojot informāciju, kas iegūta, veicot aptauju saskaņā ar EMCDDA protokolu. Viņa secināja, ka abās valstīs 2009. un 2010.gadā ir ticis samazināts kaitējuma mazināšanas programmām piešķirtā finansējuma apmērs, kā rezultātā ir samazinājies zemā sliekšņa centru darba laiks, samazināts darbinieku skaits un novēroti šļirču, adatu un HIV testu iztrūkumi. Ja steidzami netiks atrisināts nepieciešamā finansējuma jautājums, vairākām kaitējuma mazināšanas programmām pastāv risks tikt aizvērtām. Datu analīze norādīja uz nepietiekamām rūpēm par darbinieku drošību, piemēram, vairumā programmu darbinieku netiek piedāvātas hepatīta B vakcinācija, nav izstrādāta kārtība kā rīkoties saduršanās gadījumā ar lietotu adatu un kā uzglabāt lietotus injicēšanas piederumus. Tikai nedaudz kaitējuma mazināšanas programmas izsniedz prezervatīvus. Aptaujas rezultāti liecina, ka programmu darbiniekiem bieži ir nepietiekamas zināšanas par INL riska uzvedības novērtēšanu. EMCDDA aptauja un riska novērtēšanas anketa, kas tika izmantota līdzbiedru iesaistes modeļa ieviešanas laikā norādīja arī uz amfetamīna - tipa stimulantu lietotāju skaita pieaugumu. Tāpēc, lai novērtētu šīs tendences nozīmīgumu, otrā konferences diena tika veltīta amfetamīnu-tipa stimulantu lietošanai. Ludmila Šulga no Starptautiskās HIV/AIDS alianses Ukrainā klātesošiem sniedza informāciju par amfetamīnu lietošanas vēsturi, lietošanas un ražošanas veidiem, kā arī aprakstīja ietekmi, kādu stimulantu lietošana, atstāj uz cilvēka organismu. Viņa stāstīja arī par kaitējuma mazināšanas pakalpojumiem, kurus būtu nepieciešams nodrošināt amfetamīnu lietotājiem un uzsvēra nepieciešamību nodrošināt poli-narkomānus ar viņiem nepieciešamiem pakalpojumiem. Noslēgumā konferences dalībnieki dalījās savā pieredzē par Baltijas valstīs pieejamiem kaitējuma mazināšanas pakalpojumiem un diskutēja kā labāk šos pakalpojumus piemērot arī stimulantu lietotāju vajadzībām.

 

Darba kārtība, prezentācijas Bilžu albums Atpakaļ uz ziņu sadaļu